Margo (pār)domās pārāk ilgi valdījis klusums, un ir pienācis pēdējais laiks, lai kaut ko darītu lietas labā. Nedrīkst ilgāk turēt sveci zem pūra un ziemeļbriedi kūtī, tāpēc man ir tas gods nopietni nenopietnā gaisotnē paziņot, ka tiek izludināta gadskārtējā (bet ne īpaši regulārā) balvu pasniegšana “Margo cepums 2011″!

Divi tūkstoši vienpadsmitais gads ir bijis īpaši darbīgs un notikumiem bagāts, un tieši tādēļ tas deva iedvesmu jaunu nomināciju izveidošanai. Nomināciju ir daudz, konkurence šogad ir īpaši sīva. Žūrijas sastāvam būs īpaši grūti izlemt, kam pasniegt balvas, tāpēc nevilksim daudz garumā un iepazīstināsim ar žūrijas pārstāvjiem: Mimoza Mirkle (ilggadēja piena mizotāja un jogurta skaldītāja), Margozāne Baklazāne (kultūras bloka pārstāve no Krievijas Federācijas),  Zane-are-you-writing-an-essay? (izglītības struktūrvienību pārstāve), Sestdienās-man-nav-vārda (ballīšu dīva). Žūrijas darba uzraudzības komisijas priekšsēdētāja – Zane Margo.

Spoiler warning: jums tikai izliekas, ka žūrija ir subjektīva un cieš no hroniskas personības dalīšanās.

Balvas tiek pasniegtas sekojošās nominācijās:

- Misters cepums (gada ‘viņš’);

- Miss cepums (gada ‘viņa’);

- Krekeris (cilvēks, kurš visbiežāk licis pasmaidīt);

- Saldumiņš (gada ‘esmu gatavs apēst tevi’);

- Cepumu pavēlnieks (gada labdaris);

- Divi par viena cenu (gada duets, gada pāris, gada tandēms);

- Kraukšķīgākais notikums (gada ballīte, sanākšana, pasēdēšana, tējošana, pasākums, kuru vērts atcerēties);

- Cepums izglītībai (gada lekcija, pasniedzējs);

- Spārnotais cepums (gada teiciens);

- The cepums (gada ‘tas’);

- Uz zināt-kārā zoba (gada baumas);

- Cepum-surprise! (gada lielākā izbrīna avots);

- Gada cepumu recepte (gada recepte);

- Bez drupačām neiztikt (gada vilšanās).

Paralēli žūrijas balsojumam sākot ar nomināciju publicēšanas brīdi līdz 28. decembrim notiks arī skatītāju / lasītāju / draugu / radu / paziņu / kursa biedru balsojums, kurā būs iespējas rekomendēt kandidātus atbilstoši piedāvāto nomināciju aprakstam. Piedalīties gribētājiem tiek īpaši atgādīnāts, ka “Margo cepums ’11″ balvām var tikt nominētas personas, notikumi, u.t.t., kas ir tiešā saistībā ar pasniegšanas ‘ceremonijas‘ rīkotāju un ar to saistītiem, kopā piedzīvotiem brīžiem, jokiem, spokiem un citiem zvēriem. Žūrijas balsojums un skatītāju / lasītāju / draugu / radu/ paziņu / kursa biedru balsojums tiks paziņots līdz 31. decembra vakaram. Iesūtot savu nominantu sarakstu ieteicams pievienot īsu komentāru un/vai situācijas aprakstu. Neizlēmīgi piedalīties gribētāji drīkst vienai nominācijai pieteikt arī vairākus kandidātus.

Neesi sēne un piedalies! Sūti savu vēstuli uz margocepums@gmail.lv vai raksti žūrijas darba uzraudzības komisijas priekšsēdētājai.

Patiesā cieņā, vienmēr Jūsu

Margo

]]> http://inmargo.wordpress.com/2011/12/20/balvu-pasniegsana-margo-cepums-11/feed/ 1 inmargo http://inmargo.wordpress.com/2011/09/15/au-revoir-lete-bonjour-lautomne/ http://inmargo.wordpress.com/2011/09/15/au-revoir-lete-bonjour-lautomne/#comments Thu, 15 Sep 2011 18:49:49 +0000 inmargo http://inmargo.wordpress.com/?p=484 ]]> Zem sēņu cepurītēm, no lietus paslēpusies, vēl tup vasara, bet koku zaros jau sēž rudens un dāsni kaisa pirmās nosarkušās lapas. Līdz ar rudeni arī sirdspuksti pamodušies.

~~~~~~~~~~~~~

“Tik un tā.”

Ceru, ka šodien nevienam nav jāatlīgo un jāatjāņo.

P.s. Paldies tev, ka izvilki mani. Un ne jau tikai no mājas.

Redzot mani šādā stāvoklī, pat velnam paliktu manis žēl, bet droši vien, ka visvairāk man žēl pašai sevis. Ne jau tāpēc, ka spogulī redzu savas nogurušās acis un izmisumu, bet tāpēc, ka to tukšumu pakrūtē nespēju aizbāzt ne ar vati, ne sienāžiem, ne smiekliem, neko. Un es nezinu, ar ko lai visas tās dvēseles spraugas un caurumus aizlāpa, man nav ne jausmas, ar ko tas tukšums vēlas tikt aizdarīts. Un, protams, tas viss jau nav svarīgi. Es taču protu tikai ” smuki izteikties” , ” muldēt visādus metaforiskus pekstiņus”  un vispār – muļķības pēdējās.

Bet zinat, ko, veči? Bļe, man ir draņķīgi! Tādas morālās lomkas, bļe, ka par maz neliekas. Tagad ir pietiekami pašsaprotami? Jā? Nē? Gandrīz? Vai arī šis ir no tiem gadījumiem, kad visi noelšas un pasmejas, un klusi pie sevis nodomā, ka tā Margo atkal ir aizgājusi pa pieskari un jau atkal viņa pārspīlē… Lai nu paliek. Neraugoties ne uz ko, tāpat visa ļaunuma kvadrātsakne tiks izvilkta no manis.

Man nepatīk palikt parādniekos, tomēr šobrīd kādam esmu parādā atvainošanos. Ne jau par to, ka neierados, bet tādēļ, ka neizstāstīju visu. Nepateicu, ka beigu beigās esmu atstāta mājās un kāpēc; turēju mēli aiz zobiem par saviem iemesliem, lai neierastos; un, protams, tas ne tuvu nav viss, jo…  Man ir bail. Hm… Paradoksāli, kad lugas teksts atkal atsaucas uz tevi pašu: ”Man bail… nē, nosvītro visu, nosvītro! Un uzraksti tikai – piedod.” Jā, man patiešām atkal gribējās visu nodzēst, noslēpt, noklusēt…

Un es zinu, ka tu gaidi. Tomēr ‘es šodien patiešam nevaru’ izklausās labāk par ‘tev šobrīd un šādu labāk mani neredzēt’.

Žēl, ka uz visiem pušumiem nav iespējams papūst un uzlīmēt plāksteri.

Pirmdienas vakars mazliet iesvinēts Minkāna Minkanoviča rezidencē, kur šaurā lokā tika baudīta saimnieka pirtī pēršanās māksla. Pirtsslotas tika vicinātas apbrīnojamā meistarībā, un, apvienojumā ar peldēšanos dīķī, kāršu spēlēm, patīkamu noskaņu, perfekti pagatavotiem mohito (komplektā ar ļoti, pat ļoti, ļoti patīkamu bārmeni) un labu kompāniju,  vakara gaitā izdevās atbrīvoties no lielā un nejaukā morālā tukšuma, kas bija pārņēmis pēc Deutsch, Deutsch, ja, ja eksāmena.

1:0 optimisma labā.

Cacas dienasgrāmata. Holivudas cienīgas izklaides otrdienā. Nedēļa turpinās ar friziera apmeklējumu, īsu šopinga tūri, kurā veiksmīgi (bet ne laicīgi), veikalu ķemmēšanas rezultātā, tika atrasta (perfektā?) izlaiduma kleita. Ou – em-džī. Cacas dienasgrāmatas beigas.

Otrdienas mistēriju ietvaros ar mītisko sievieti maskā ieturējām jau ierasto, sezonālo karstās šokolādes dzeršanu, kur, tradicionāli šokolādei piekožot vafeles un nopietnas sarunas, ķērāmies pie kociņu laušanas labāko muzikālo skaņdarbu pavadībā, kas arī jau kļūst par atzītu šokolādes (pēc)pusdienu sastāvdaļu. Pēc vitāli vai ne tik vitāli nepieciešamām sarunām devāmies apskatīt vietējās pilsētas pērles īsā ekskursā “Tukuma mazais loks”, iepazīstot dažādus ļoti interesantus interjera un sadzīves priekšmetus priekšmetus, kā, piemēram, piekaramo pakaramo, šķēres atkritumu spaini un vēl. un vēl. Ļoti svarīga ir savas dzimtenes apceļošana, un, sekojot šim viedajam apgalvojumam, pēc aptuveni stundu ilgās pastaigas un gūtās C vitamīna un nīgruma devas, mēs to varbūt/droši vien darīsim biežāk.

2:0 optimisma labā.

Trešdienā mēs ar vārda māsu nonācām pie fizikāli un matemātiski ļoti svarīgas atziņas. Vienādojuma ‘Zane kvadrātā’ atrisinājums ir viens, jo visas teorēmas, matemātiskie apgalvojumi un pat masas nezūdamības likums pierāda, ka 1 kvadrātā ir 1. Tāpēc kopš otrdienas, balstoties uz veiktajiem atklājumiem un secinājumiem pēc fizikas eksāmena, ieviešam jaunu Zaņu teorēmu, kurā mūsu tandēms turpmāk tiks apzīmēts ar formulu ‘Zane x 2′.

Dienas turpinājumā sadarbībā ar mūsu labo draugu striķi, ļāvāmies laiskām sarunām, fizikas eksāmena svinēšanai, skuķu lietām, Roberta un Annas mulsināšanai ar divām Zanēm vienā telpā, dabas aizsardzībai, meža izpētei, naktsvijoļu un meža zemeņu audžu apzināšanai tuvējā apkārtnē. Ražīga diena – sauja meža zemeņu un divas saujas prieka.

3:0 optimisma labā.

Šodienas rezultāts – 4:0 optimisma labā. Atslēgas vārdi: ģimenes pusdienas, sarunas, mēģinājums. Tikai virspusējs ieskats ceturtdienā, jo tā taču vēl nav beigusies…

Sēžu stacijā, gaidu sabiedrisko transportu, redzu – brauc autobuss, kuram logā uz galapunkta plāksnītes rakstīts “Kosmoss”. Izvēle starppilsētu vai starpgalaktisko transportu bija sarežģīta.

Gadījums Nr. 2

Ķemeru stacijā konduktors aukstasinīgi nogalināja irsi. Policija atteicās iejaukties, aculiecinieki baidās no upura radinieku klana atriebības, tādēļ klusē.

Gadījums Nr. 3

Nosūtītas n ziņas, atbildē saņemtas n-ulle. Cik jauki.

Gadījums Nr. 4

Pirmās piecas minūtes skatoties Bembiju, sentiments spraucas pa acīm ārā, bet lepni parādot mīnusiem vidējo pirkstu, dzīve tomēr sāk šķist pozitīva.

Gadījums Nr. 5

Spoileris. Uzmanību, reitings PG – 16! Pajautājiet Artai, kā var noķert labu ballīti tā, lai nākamajā dienā ir PRIECĪGI. (Jā, es arī tevi mīlu, saulīt, bumbulīt, čabulīt, -īt, -īt, -īt.) KĀ?

You’re welcome!

Vienmēr Jūsu saulstariņš Margo

Tā nu piena burka ledusskapī stāv vēl šobaltdien, un jūru abas princeses ņihuja nav redzējušas, mūžīgā cīņa ar gravitāciju nekad nebeigties.

THE END.

Pirmkārt, jau paldies viesiem par ierašanos!

Sporta jaunumu slejas šodien vēstī, ka “godīgā” spēlē pirmspēdējie bija Arūta, Kates, Vijas un Agra komanda, bet godpilno otro vietu divu komandu konkurencē ieguva Miķelis, Alvis, Arta un Zanes kvadrātā. Olimpisko spēļu godalgas par jauno olimpisko disciplīnu bēgšanā no odiem pienākas visiem tiem, kuri ļāvās bērnu dienu atmiņām un spēlēja sunīšus, lai netiktu apēsti dzīvi. Ņinzu spēle patika tikai man, Robertam un Artai, bet tas nemazināja mūsu vēlmi iekļaut to prātā paturamo spēļu sarakstam priekšdienām. Hadžā!

Un vēl … sarunas, sarunas, sarunas, sarunas. No nebeidzamo joku sērijas prātā palicis tikai viens:

Zane: “Mēs gan esam pieprasītas, mums uzmācas dundurs.”

Maija: “Neglaimojiet sev, viņš uzmācas visiem…”

Miķelis: “KAS… ES?”

Miķelis šorīt sūdzējās par piparmētru tējas neesamību “Margo tējas vakarā”, bet vakar, kad tika griezts laims un piparmētras mohito lielāku izbrīnu un ilgas viesa tas, ka trūkst ruma, lai kokteilis būtu līdz galam baudāms. Tie, kuri tāpat kā Miķelis ļoti ilgojas iedzert tēju, Margo ievieš jaunu tradīciju. Pēc kāzām mēdz rīkot atkāzas. Margo durvis atvērtas uz attējošanu. Interesenti velkomēti.

Pēc viesu došanās mājup Kokteiļmeiteņu Cosmopolitan Sex In The City Lūpukrāsu Pavēlnieču sarunas līdz trijiem naktī par mums vienojošām tēmām tiešām bija īsti atbilstoši teicienam ‘pēc vienpadsmitiem’. Mums trijatā vajag studentu dzīvoklīti…

Pēc vienojoša un idilliska pasākuma, kurš priecēja ar cilvēku atraktivitāti un savstarpēju sapratni (pārmaiņas pēc), Margo ir nolēmusi turpināt oficiālu “Margo tējas vakaru” izbraukumu tūri. Sekojiet līdzi reklāmām, esiet vērīgi!

P.s. Luī, Kiken, ļoti žēl, ka nebijāt.

Vakarnakt gulēju pie atvērta loga. Visu nakti istaba smaržoja pēc vasaras, visu nakti to pieskandināja atbalsis.  Šķiet, ka atbalsis pamostas tikai tuvojoties vasarai, vai arī visu ziemu esmu dzīvojusi kā ar sniega vati ausīs? Aiz loga suņu rejas, dzērves, bet dvēselē… es joprojām nespēju saprast, ir pamodušās pagātnes atbalsis, sirdsbalss vai tomēr neprāta balsis?

Varbūt to tukšumu pakrūtē piepildīs  sienāžu sisināšana. Cik tad vēl ilgi?